MākslaVizuālā māksla

Vizuālā māksla Latvijas vēsturē

Latvijas teritorijā 19. gs. un 20. gs. sākumā attīstījās vairāki vizuālās mākslas veidi. Tajā laikā par galvenajiem tika uzskatīti eiropeiskās vizuālās telpiskās mākslas veidi. Tā laika pierastos un tradicionālos medijus sāka nomainīt vai papildināt jaunie mediji. Jaunie mediji radās industriālajā laikmetā.

Glezniecība

Divdimensiju glezniecība un grafika bija visizplatītākais mākslas žanrs telpisko mākslu jomā 19. gs. un 20 gs. sākumā. Eļļas krāsu tehnika bija dominējošā stājglezniecībā. Kā pamatu izmantoja audeklu vai kartonu. Salīdzinoši bieži lietoja temperu un ūdens krāsas, kas ir akvarelis un guaša. Atsevišķus māksliniekus piesaistīja izceļams pastelis. Retāka bija dekoratīvā glezniecība celtņu interjeros. Vispārpieņemts apdares elements bija amatnieciskā interjeru apgleznošana. Tika veidotas arī divdemensiju kompozīcijas, tās veidojot izmantoja izturīgus materiālus. Tika izmantoti tādi materiāli kā krāsains cements vai mozaīkas. Retāk tika izvietotas vitrāžas, kas bija veidotas kā ornamentāls vai figurāls dekors.

Grafika

Ar grafīta zīmuli vai ogli tika veidoti manuālie zīmējumi. Tie tika veidoti studiju un skiču tehnikā, dažkārt arī pabeigtos darbos. Šiem darbiem izmantoja spalvu un tušu uz papīra. Sastopami arī oforti un litogrāfijas iespiedgrafikas nozarēs. Dažkārt mākslinieki lietoja jauno augstspieduma paveidu linogriezumu vai ksilogrāfiju. Daudz laika un darba tika ieguldīts presē, grāmatu grafikā, veidojot ilustrācijas, kā arī karikatūras. Meistari veidoja vinjetes, grāmatu vākus un grāmatzīmes. Izmantojot fotomehāniskās tehnikas tika reproducēta preses un grāmatu grafika. Sāka veidoties plakātu māksla, kas ir svarīga grafikas nozare. Veidojot preču zīmes, grafiskā dizaina elementus, darinot reklāmas u.c. tika lietoti grafiskie mediji.

Tēlniecība

Tikai nedaudzi Latvijas mākslinieki praktizēja tēlniecību kā autonomu mākslas formu. Bieži mīkstus materiālus izmantoja bronzas lējumos bet retāk tos iestrādāja akmenī. Pieprasītāka bija dažāda līmeņa dekoratīvā tēlniecība, tā parasti pildīja celtnēm dekorācijas funkcijas. Šim laika posmam raksturīga bija kapu pieminekļu veidošana un plastika. Atsevišķi tēlniecības pieminekļi pildīja publiskās mākslas funkcijas.

Scenogrāfija

Trīsdimensiju, kā arī trīsdimensiju mākslas līdzekļus mākslinieki izmantoja scenogrāfijā. Scenogrāfija ir aizkari, apjomīgas dekorācijas, gleznotas kulises un aizmugures prospekti, kā arī dekorāciju izkārtojums skatuves telpā. Viss tika papildināts ar aktieru tērpu dizainu un gaismas efektiem. Vairāki teātri regulāri darbojās Rīgas un provinces pilsētās. Bija tādi teātri kā Rīgas Latviešu teātris, Rīgas pilsētas teātris, Jaunais Rīgas teātris u.c. Tā kā šie teātri iregulāri darbojās, scenogrāfija bija nepieciešama un svarīgs tā laika mākslas elements.

Fotogrāfija

Arī fotogrāfija perioda beigās sāka iegūt mākslinieciskas funkcijas. Gleznotāji fotogrāfiju izmantoja kā vizuālā materiāla iegūšanas tehniku. Ar fotogrāfijas palīdzību tika arī veidotas fotodarbnīcas, kuras dokumentēja un reprezentēja pasūtītājus. Vizuālo materiālu tagad papildināja fotodarbi, kas tagad pildīja estētiskā efekta funkciju.

Arhitektūra

Gadsimtu mijas arhitektūra bija ļoti plaša un paliekoša nozare. Kopā ar garīgās un praktiskās kultūras vajadzībām saistītām nozarēm, arī arhitektūra bija ļoti nozīmīga. Ļoti ātri pieauga būvniecība un teritoriālā plānošana. Kapitālisma apstākļos tika veidoti jauni parki, ielas, parki, kā arī tika veikta bulvāru izveide ap vecpilsētu kodoliem. Dominēja vairākstāvu īres nami, villas, vasarnīcas, kā arī muižas un lauku mājas.

Lietišķā māksla un dizains

Koka, tekstila un keramikas, kā arī ādas un metāla izstrādājumi pārstāvēja lietišķo mākslu tā laika dizainā. Tika veidoti funkcionāli priekšmeti. Tika veidoti aizkari, mēbeles, segas, mēbeļu audumi, trauki, rotaslietas, kā arī pat būvlaukumi. Arī individuāli meistari nodarbojās ar lietišķo mākslu un to darbi izcēlās un rūpnieciskās produkcijas fona.