Modernās glezniecības virzieni

Modernisms jeb modernā māksla iekļauj sevī daudz un dažādu žanru. To var izjust vairākās nozarēs kā mūzikā, arhitektūrā un vizuālajā mākslā. Lielākā iespēja, ka to pamanīs ir glezniecībā, jo tur tas visvairāk izpaužas. Kā jau zināms modernajai glezniecībai ir daudz novirzienu un aizvien tiek radīti jauni. Neskatoties uz šo novirzienu daudzuma, cilvēkiem, kas šo jomu pārzin, būtu jāzina populārākie no tiem.

Impresionismā ir iespēja redzēt košas un tīras krāsas, reālas dzīves situācijas, kā arī novērojamas neparastas gaismu spēles. Šis ir viens no novirzieniem, kurā gleznojot krāsas netiek jauktas ar paletes palīdzību, bet tīras krāsas tiek uzklātas biezā kārtā uz audekla. Klājot krāsu, netiek gaidīts, kad pārējās uzklātās krāsas nožūs, tādā veidā ļaujot krāsām dabīgi sajaukties un rodas interesantas krāsu pārejas, tādā veidā arī saglabājas košie toņi. Jāatceras, ka impresionismā galvenais nav saturs, bet forma, kuras dēļ mākslas darbos netiek ievērotas proporcijas un kompozīcija. Arī šī iemesla dēļ šis mākslas novirziens sākumā netika atzīts. Impresionisma mākslinieki cenšas neievērot vispārpieņemtās normas un darbi nav “paklausīgi”.

Impresionisma pretstats – ekspresionisms. Kopīgais šiem žanriem ir tas, ka gan ekspresionisma, gan impresionisma darbos netiek ievērotas tradicionālās mākslas normas. Šajā novirzienā realitāte, kuru visi pieņem, ir izkropļota un darbā skaidri redzamas mākslinieka izpaustās emocijas. Gleznā parasti tiek attēlots kāds konkrēts mirklis un sajūtas tajā brīdī. Šī novirziena būtība ir tāda, ka krāsas, ar kurām tiek gleznots, ir nedabīgas un tehnikai netiek pievērsta tik liela uzmanība un precizitāte. Šī iemesla dēļ gleznas ekspresionisma stilā izskatās nereālas un nedabīgas. Šī paveida mākslinieki uzskata, ka gleznai nav jābūt perfektai, jo arī dzīvē nekas nav perfekts.

Abstrakcionisms ir paveids, kuram raksturīgs formu un krāsu attēlojums. Netiek attēloti noteikti objekti vai tēli. Šis ir mākslas virziens, kuru nesaprot vislielākā auditorija, jo darbā ir grūti saskatīt ko tieši mākslinieks ar darbu vēlējies pastāstīt. Bieži gleznās ir attēlotas ģeometriskas figūras, vai vienā tonī nokrāsota virsma. Ir jāmāk saskatīt abstrakcionisma darbu doma un emocijas.

Toties reālas un eksistējošas lietas ir iespējams redzēt gleznās, kas gleznotas fovisma stilā. Parasti tiek noliegta pasaules radīšana un veidota jauna. Šis paveids radās tādēļ, jo mākslinieki jutās apspiesti un centās radīt ko jaunu, savu pasauli. Šīm gleznām ir raksturīgi izmantot biezus, platus krāsu triepienus, tādā veidā aizpildot lielās formas. Šie lielie triepieni visbiežāk rada paviršu izskatu, kas vēlāk tiek papildināts ar neprecīzām un šķībām līnijām. Vissvarīgākā un raksturīgākā fovisma iezīme ir košas un nereālas krāsas.

Minimālismā ir iespēja redzēt maz, vienkāršas un ne sarežģītas ģeometriskas figūras. Šajās gleznās parasti tiek attēlota objekta būtība un nekas vairāk, jo šajā paveidā nav raksturīgs “smags” darbs ar daudz detaļām. Šos mākslas darbus visbiežāk nesaprot, jo gleznas ir vienkāršas un nekas daudz nav attēlots. Toties šīs gleznas sniedz savu ideju Viss nereālais, neiespējamais, kā arī dīvainais ir raksturīgs sirreālismam. Parasti gleznas šajā žanrā tiek saistītas ar citām pasaulēm, sapņiem vai murgiem. Gleznās ir iespēja redzēt lietas un parādības, kuras reālajā dzīvē nav iespējams redzēt. Šajā žanrā mākslinieki izmanto dažādas tehnikas, kā piemēram, nospiedumu tehnika, švīkājumi uz lapas, kā arī citas tehnikas. Šī žanra darbos galvenais nav to izpildījums, bet gan tas, kas tiek attēlots darbā.

Graffiti māksla

Graffiti pēc skaidrojuma ir dažādi zīmējumi vai uzraksti uz ēku sienām, vilcienu vagoniem, tuneļiem vai tiltiem. Principā uz jebkāda veida vertikālām sienām un virsmām. Nereti zīmējumi var saturēt folkloras motīvu.

Daudzi jaunieši un arī gados vecāki cilvēki graffiti uztver par viņu dzīves veidu, hobiju. Toties dažreiz tam var nebūt nekāda sakara ar mākslu un visās iespējamajās vietās, kur ir iespēja sevi parādīt starp citiem graffiti māksliniekiem, cilvēki var veidot reklāmas sev, kā piemēram savu iesauku vai grupas nosaukumu. Parasti mākslinieki cenšas savu darbu padarīt unikālu ar dažāda stila burtiem vai citu tehniku, krāsu salikumiem vai arī pazīmējot lielu platību, tādā veidā pievērst savu uzmanību. Laba pašreklāma graffiti zīmētājiem ir sabiedriskie transporti, kuri pārvietojas pa visu pilsētu un tādā veidā vairāk cilvēku to pamanīs. Bez šiem uzskaitītajiem pārkāpumiem, graffiti gleznotājiem patīk pārkāpt morālās un ētiskās normas. Toties ir daudz kustību, kas atdala sevi no ielas māksliniekiem un veido darbus ar dziļu domu un mudina cilvēkus darīt ko labu.

Par šo tēmu ir daudz un dažādu uzskatu. Citi uzskata, ka visi ielu mākslinieki ir vienā maisā bāžami un nedara neko vairāk, kā par pilsētas apgānīšanu, toties ir cilvēki, kuri uzskata, ka ielu mākslinieki iedalās divās grupās. Pirmā grupa ir cilvēki, kas nesaprot, ko vēlas panākt un uz ielu stūriem atstāj ķeburus, par to pasmejoties. Toties otrajā grupā ietilpst mākslinieki, kuri veic radošu darbu un tādā veidā spēj iedvesmot citus, kā arī liek pasmaidīt garāmgājējiem.

Graffiti ir viens no senākajiem zīmēšanas veidiem, bet mūsdienās tas ir uzskatāms kā demokrātiskākais mākslas veids. Ar šo graffiti palīdzību ir iespēja vēstīt savus uzskatus arī par pastāvošo iekārtu. Parasti ar šo zīmējumu dažādību cilvēki var apjukt un nesaprast , kāda ir to nozīme. Toties mākslinieki darbus neveic ar īpašu domu un nozīmi. Tādēļ, dažreiz ir vērts uzkavēties pie zīmējuma un mēģināt saprast, kāda bija mākslinieka vīzija, to veidojot.

Bieži ejot pa ielu ir iespēja redzēt kādu lielu nesaprotamu ķēpājumu, kuru ieraugot tu vēlies saprast, kas tur ir attēlots. Ar laiku ir iespēja izšķirt, ka attēloti vairāki burti, toties tos, iespējams, atšifrēt ir ļoti grūti. Bieži graffiti mākslinieki šos burtus veido tā, lai piesaistītu cilvēku uzmanību un liktu tiem padomāt. Graffiti itāļu valodā nozīmē skrāpēt.

Par pirmo graffiti zīmētāju tiek uzskatīts vīrietis ar iesauku “Taki 183”. Viņš savu iesauku uzskrāpēja uz kādas sienas un tam blakus uzrakstīja sava kvartāla numuru. Tiek uzskatīts, ka graffiti zīmējumi aizsākās tieši no šī notikuma. Vēlāk arī citi cilvēki iesaistījās, izdomājot savas iesaukas un tās ieskrāpējot uz dažādu ēku sienām. Nebija nozīmes kāda rase, dzimums vai ticība, skrāpēja visi, kam nebija slinkums. Vēlāk izveidojās arī komandas, kuras kopīgi apzīmēja tiltus, žogus un citus objektus. Sākās arī vagonu apzīmēšana, veidojot savas pašreklāmas, kuras būs iespējams redzēt arī citās pilsētās. Toties Eiropā dzīvojošie pret graffiti izturas vienkāršāk, nekā amerikāņi. Ir arī pilsētas, kurās šāda darbība ir legāla, kā piemēram, Parīze. Berlīnē arī ir izveidots speciāls graffiti salons, kur iespēja ir iegriezties gan jaunajiem māksliniekiem, gan zīmējumu pasūtītājiem. Toties tie, kas šķērso Somijas un Zviedrijas robežu ar vilciena palīdzību, tiem ir iespēja redzēt visdažādākos graffiti zīmējumus.