MākslaVizuālā māksla

Modernās glezniecības virzieni

Modernisms jeb modernā māksla iekļauj sevī daudz un dažādu žanru. To var izjust vairākās nozarēs kā mūzikā, arhitektūrā un vizuālajā mākslā. Lielākā iespēja, ka to pamanīs ir glezniecībā, jo tur tas visvairāk izpaužas. Kā jau zināms modernajai glezniecībai ir daudz novirzienu un aizvien tiek radīti jauni. Neskatoties uz šo novirzienu daudzuma, cilvēkiem, kas šo jomu pārzin, būtu jāzina populārākie no tiem.

Impresionismā ir iespēja redzēt košas un tīras krāsas, reālas dzīves situācijas, kā arī novērojamas neparastas gaismu spēles. Šis ir viens no novirzieniem, kurā gleznojot krāsas netiek jauktas ar paletes palīdzību, bet tīras krāsas tiek uzklātas biezā kārtā uz audekla. Klājot krāsu, netiek gaidīts, kad pārējās uzklātās krāsas nožūs, tādā veidā ļaujot krāsām dabīgi sajaukties un rodas interesantas krāsu pārejas, tādā veidā arī saglabājas košie toņi. Jāatceras, ka impresionismā galvenais nav saturs, bet forma, kuras dēļ mākslas darbos netiek ievērotas proporcijas un kompozīcija. Arī šī iemesla dēļ šis mākslas novirziens sākumā netika atzīts. Impresionisma mākslinieki cenšas neievērot vispārpieņemtās normas un darbi nav “paklausīgi”.

Impresionisma pretstats – ekspresionisms. Kopīgais šiem žanriem ir tas, ka gan ekspresionisma, gan impresionisma darbos netiek ievērotas tradicionālās mākslas normas. Šajā novirzienā realitāte, kuru visi pieņem, ir izkropļota un darbā skaidri redzamas mākslinieka izpaustās emocijas. Gleznā parasti tiek attēlots kāds konkrēts mirklis un sajūtas tajā brīdī. Šī novirziena būtība ir tāda, ka krāsas, ar kurām tiek gleznots, ir nedabīgas un tehnikai netiek pievērsta tik liela uzmanība un precizitāte. Šī iemesla dēļ gleznas ekspresionisma stilā izskatās nereālas un nedabīgas. Šī paveida mākslinieki uzskata, ka gleznai nav jābūt perfektai, jo arī dzīvē nekas nav perfekts.

Abstrakcionisms ir paveids, kuram raksturīgs formu un krāsu attēlojums. Netiek attēloti noteikti objekti vai tēli. Šis ir mākslas virziens, kuru nesaprot vislielākā auditorija, jo darbā ir grūti saskatīt ko tieši mākslinieks ar darbu vēlējies pastāstīt. Bieži gleznās ir attēlotas ģeometriskas figūras, vai vienā tonī nokrāsota virsma. Ir jāmāk saskatīt abstrakcionisma darbu doma un emocijas.

Toties reālas un eksistējošas lietas ir iespējams redzēt gleznās, kas gleznotas fovisma stilā. Parasti tiek noliegta pasaules radīšana un veidota jauna. Šis paveids radās tādēļ, jo mākslinieki jutās apspiesti un centās radīt ko jaunu, savu pasauli. Šīm gleznām ir raksturīgi izmantot biezus, platus krāsu triepienus, tādā veidā aizpildot lielās formas. Šie lielie triepieni visbiežāk rada paviršu izskatu, kas vēlāk tiek papildināts ar neprecīzām un šķībām līnijām. Vissvarīgākā un raksturīgākā fovisma iezīme ir košas un nereālas krāsas.

Minimālismā ir iespēja redzēt maz, vienkāršas un ne sarežģītas ģeometriskas figūras. Šajās gleznās parasti tiek attēlota objekta būtība un nekas vairāk, jo šajā paveidā nav raksturīgs “smags” darbs ar daudz detaļām. Šos mākslas darbus visbiežāk nesaprot, jo gleznas ir vienkāršas un nekas daudz nav attēlots. Toties šīs gleznas sniedz savu ideju Viss nereālais, neiespējamais, kā arī dīvainais ir raksturīgs sirreālismam. Parasti gleznas šajā žanrā tiek saistītas ar citām pasaulēm, sapņiem vai murgiem. Gleznās ir iespēja redzēt lietas un parādības, kuras reālajā dzīvē nav iespējams redzēt. Šajā žanrā mākslinieki izmanto dažādas tehnikas, kā piemēram, nospiedumu tehnika, švīkājumi uz lapas, kā arī citas tehnikas. Šī žanra darbos galvenais nav to izpildījums, bet gan tas, kas tiek attēlots darbā.