MākslaVizuālā māksla

Glezniecības tehnikas

Jebkurš mākslinieks, veidojot savu darbu, izmanto dažādas glezniecības tehnikas, kas spēj māksliniekam piešķirt viņa stilu, kuru, iespējams, atpazīst visā pasaulē. Aplūkojot gleznas ir iespēja atšķirt dažādās tehnikas. Glezniecības definīcija skaidro, ka tā ir vizuālās mākslas paveids, kurā ar dažādām krāsām un tehnikām uz plakanas virsmas ir attēloti mākslas tēli. Glezniecības tehniku nosaka pēc izmantotajām krāsām un virsmām.

Principā visu krāsu pigmenti ir vienādi vai līdzīgi, toties to bāze un saistviela ir atšķirīga. Šīs saistvielas, kuras tiek pievienotas krāsām nosaka, kādā konsistencē krāsa būs cik viegli klāsies uz izvēlētās virsmas. Populārākā mākslas tehnika mūsdienās ir eļļas glezniecība. No vairākām augu eļļām un krāsu pigmentiem tiek veidotas šīs krāsas. Agrāk pigmentus ieguva no visdažādākajām dabīgām vielām, toties krāsu gamma, ko tās deva, bija ļoti šaura. Kad tehnikas attīstījās, krāsu pigmentus sāka iegūt no ķīmiskām vielām, kas paplašināja krāsu gammu. Pēc krāsu gammas paplašināšana bija iespēja iegūt jebkādu dabā sastopamu toni un to iegūt vajadzīgajā spilgtumā. Šīs krāsas ir pateicīgas, jo ar eļļas krāsām ir iespēja gleznot uz jebkādiem materiāliem un virsmām. Ir iespēja gleznot uz tādām virsmām kā kartona, pergamenta, papīra un citiem materiāliem. Toties visvairāk izmantotais materiāls mākslā ir audekls. Ja veido gleznas uz audekla, tad krāsas ir košas, glancētas un ir iespēja noklāt visu virsmu.

Līdzīgas īpašības ar eļļas glezniecību ir arī akrila glezniecībai. Toties šī tehnika ir nedaudz jaunāka par eļļas gleznošanu. Šīs krāsas ir veidotas uz ūdens bāzes un ražotas ar mākslīgiem pigmentiem. Veikalā ir iespēja sastapties arī ar akrila krāsām, kuras ir paredzētas konkrētai virsmai, paplašinot apgleznojamo virsmu skaitu. Šo krāsu priekšrocības ir to ūdensizturība pēc izžūšanas, tās ātri žūst un ir ļoti spilgtas. Ja veido mākslas darbu ar akrila krāsām, tad tās būs ļoti līdzīgas, kā eļļas krāsas. Šīm abām tehnikām līdzīga arī ir guašu tehnika, bet ar guašām darbs nebūs tik košs un izturīgs.

Ir iespēja izmantot arī ūdens krāsu tehniku, kā piemēram, akvareļu tehniku. Bieži cilvēki akvareļus un ūdenskrāsas lieto kā sinonīmus, bet akvareļi ir šaurāks jēdziens. Šīs krāsas nesatur emulsiju un tās pigmentu satur augu līmes. Gleznojot ar akvareļiem, pārsvarā izmanto īpašu papīru, jo šīs krāsas nav iespējams uzklāt uz tik daudz virsmām kā iepriekšminētajās tehnikās. Šīs krāsas viegli šķīst ūdenī, tādēļ gleznojot viegli panākt izplūdušu efektu, kā arī krāsas ir gaišas, nav daudz pigmenta. Kamēr tiek gleznots ar akvareļu krāsām, tikmēr krāsas ir košas, tomēr, kad tās izžūst, tās paliek blāvas. Mākslinieki bieži izvēlas šo tehniku kombinēt ar citām, tādām, kā guašu. Tādā veidā sanāk panākt košāku krāsu, tomēr tekstūra paliek tāda pati kā akvareļiem.

Viena no glezniecības tehnikām ir arī pasteļi. Toties, ja izmanto akvareļus un guašas, tad ir nepieciešamas otas, vai kādi citi priekšmeti. Izmantojot pasteļus, otas nav vajadzīgas, jo pasteļi ir krītiņi. Šie krītiņi ir veidoti no krāsu pigmenta, kas ir salipināts kopā. Pateicoties tam, ka šajā tehnikā netiek izmantotas eļļas, mākslas darbi, kas ir veidoti ar pasteļiem ir ļoti izturīgi. Ja izvēlas šo tehniku, tad mākslas darbi būs ļoti interesantos toņos un matēti, kas ir neraksturīgs pārējām tehnikām. Attīstoties tehnoloģijām, ir iespējams izveidot gleznu ar ļoti spilgtām krāsām.