MākslaVizuālā māksla

Fotogrāfijas māksla

Fotografēšana sākās 19. gadsimta sākumā, kad zinātnieks Žozefs Nisefors Njepss uzņēma pirmo fotogrāfiju. Un kopš tā brīža jau ir pagājuši teju divi gadsimti, kuru laikā ļoti izmainījies ne tikai fotografēšanas veids, bet arī sabiedrības uztvere, saistot to ar mākslas paveidu. Mūsdienās fotogrāfija ir neatņemama cilvēku dzīves sastāvdaļa. Ar fotogrāfiju mūsdienās ir iespējams gandrīz viss, ir iespēja nopelnīt, iemūžināt vēsturi un izpaust mākslu. Lai gan pašlaik ar telefonu uzņemt fotogrāfiju ir gandrīz katram šīs pasaules iedzīvotājam, daudzi fotografēšanu atdzīst par mākslas paveidu. Toties pirms diviem gadsimtiem dzīvojošie cilvēki par to pasmietos. Toties mūsdienās veidojas asi viedokļi un uzskati par to, kas ir fotogrāfija – māksla vai tehnoloģija. Daudzi tomēr piekrīt, ka fotogrāfija ir tehnoloģija.

Fotografēšana ir process, ar kura palīdzību mēs spējam notvert laiku un to iemūžināt uz citas virsmas, tādā veidā radot iespēju to aplūkot atkal un atkal. Pēc šī termina, jāpiekrīt, ka fotogrāfija ir tehnoloģija, ar kuras palīdzību ir iespējams reproducēt un saglabāt attēlu. Noteikti, ka fotogrāfija bez attēla nebūtu nekas, tā neeksistētu. Ar fotogrāfijas palīdzību ir pierādīt savu eksistenci. Toties, lai nošķirtu fotogrāfijas veidus mūsdienās, tiek izmantots tāds termins, kā fotomāksla. Lai gan fotogrāfija pati par sevi ir tehnoloģija, jāpiekrīt, ka pastāv arī fotomāksla. Māksla veidojas pirms fotogrāfijas uzņemšanas (Ciudad de México), kad rodas idejas, veidoti notikumi, mainīts izskats, dekorācijas, kā arī citi aspekti. Ar fotogrāfijas palīdzību māksliniekiem ir iespēja savu mākslu un domu parādīt skatītājiem, kritiķiem. Toties fotomāksla nevarētu eksistēt, ja nebūtu, kas šo gatavošanos nofiksētu un iemūžinātu.

Šo pašu var salīdzināt arī ar, piemēram, rasējumiem un zīmējumiem. Īstā māksla nav uzrasēt māju, ko ir iespējams saskatīt caur logu pāri ielai. Rasēšanas process ir funkcionāls un tikai fiksē to, kāds ir mājas perimetrs, tās izmēri un cik stāvu tai ir. Rasēšanu var pielīdzināt tehnikai, kā fotografēšanai. Toties rasējums kļūst par mākslu tad, kad ir mēģināts parādīt krāsas, raksturu, vai attēlot to dzīvu. Šādā veidā rosinot pārdomas skatītājiem, jo iemieso kādu ideju un tādā veidā top par mākslas darbu.

Ikvienam, mūsdienās ir iespēja uzņemt fotogrāfijas kā arī tās veidot savā unikālajā veidā. Tās spēj būt pamanītas, protams, arī iedarbīgas. Fotogrāfam ar fotogrāfijas palīdzību ir iespēja pastāstīt kādu stāstu. Toties šī māksla, salīdzinot ar citām, ir ļoti jauna, tādēļ, lai to izpētītu vajadzīgs vēl daudz laika. Daudzi mākslinieki tieši fotogrāfiju saista kā galveno vizuālās mākslas izteiksmes līdzekli. Visbiežāk tas ir tādēļ, ka mūsdienās ir pieejama jauna tehnoloģija, ar labu bižu kvalitāti.

Šis ir nesens atklājums, tādēļ katram ir iespēja ar savu izdomu un fantāziju atklāt kādu jaunu fotogrāfijas žanru vai paveidu. Fotografēšana aptver vairākus mūsu dzīves aspektus un tā ir aizraujoša, ja to labi iepazīst. Tā aptver tādus aspektus kā modi, žurnālus, reklāmu, kā arī internetu. Ar fotoaparātu fotogrāfiem ir iespēja parādīt savu mākslas izpausmi. Toties jāatceras, ka laba foto izveidei nav nepieciešama laba aparatūra, bet gan savs unikālais redzējums uz pasauli Fotogrāfiem ir iespēja noķert lietas būtību, viņu darbs ir ieinteresēt, informēt, vai pat iedvesmot apkārtējos. Fotogrāfiem ir jābūt arī ziņkārīgiem, tiem jāinteresējas par pasaulē notiekošo, par cilvēkiem un lietām, kā arī vietām. Viņu galvenais instinkts ir vēlme tālāk nodot informāciju interaktīvā veidā. Vairāk www.mcredit.mx.